Gaismas asumā

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

I
Kā vēlreiz uzrakstīt par to pašu,
ja visi manis izrunātie vārdi,
nākdami no sabrukuma zilajām alveolām,
ir putekļiem klāti, veci un sapuvuši
un sasien mezglā sevi, to sapelējušajā kabatlakatā
tumši un neiespējami slēpdamies,
pūžņodami cirstajā brūcē, un kopš tā laika
tik greizi un neveikli.

Jo es meklēju ko citu un to neatrodu,
spožu darbības vārdu, kas nodedzinātu šo vakaru,
un viss piepeši kļūtu slimīgi dzeltens,
...